WHITE OIL eļļa virtuves piederumiem
Baltā eļļa paredzēta koka izstrādājumiem, kas tiek izmantoti, lai gatavotu vai pasniegtu ēdienu. Uzlabo koksnes dabīgu noturību pret taukiem, traipiem un mitrumu, kā arī ierobežo mirkoorganizmu attīstību.
Baltā eļļa paredzēta koka izstrādājumiem, kas tiek izmantoti, lai gatavotu vai pasniegtu ēdienu. Uzlabo koksnes dabīgu noturību pret taukiem, traipiem un mitrumu, kā arī ierobežo mirkoorganizmu attīstību.
Apstrādātā koksne mazāk uzsūc mitrumu, līdz ar to plaisu rašanās iespēja ir mazāka, tiek atvieglota koka izstrādājumu kopšana un pagarināts to kalpošanas laiks.
Pielietojums: Uzklājiet eļļu ar tīru lupatu, mikrošķiedras lupatu vai papīra dvieli. Cītīgi ieberziet eļļu kokā un tikai pēc tam noslaukiet lieko eļļu no tā. Pēc 24 stundām ieteicams apstrādi atkārtot. Izstrādājumu lietot tikai pēcpilnīgas eļļas nožūšanas. Koksni ieteicams regulāri eļļot, biežums ir atkarīgs no tā, kādam mērķim un cik bieži tā tiek izmantota.
Patēriņš: Patēriņs ir atkarīgs no koksnes veida un stāvokļa, vidēji 1l uz 5-12m².
Žūšanas laiks: Atkarībā no apkārtējās vides temperatūras un koksnes iesūkšanas spējas vidēji 24-48 stundas, pilnīga nožūšana apmēram 2-3 nedēļas.
Drošība: Uzmanību! Eļļu kokam drīkst izmantot tikai, lai apstrādātu un aizsargātu kokmateriālus, to nedrīkst izmantot kā pārtikas produktu!
Glabāšana: Oriģinālā iepakojumā un siltās noliktavu telpās. Sargāt no sasalšanas!
Bīstamības kategorijas: Asp.tox.1
Signālvārds: Bīstami
Satur: Balto minerāleļļu
Produkta iedarbības raksturojums: H304-Var izraisīt nāvi, ja norij vai iekļūst elpceļos.
Drošības prasību apzīmējumi: P301+P310: NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Nekavējoties sazināties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU vai ārstu
P331: NEIZRAISĪT vemšanu
P405: Glabāt slēgtā veidā
P501: Atbrīvojieties iepakojumiem un iepakojumu atkritumiem no satura un/vai tā tvertnes saskaņā ar noteikumiem par bīstamajiem atkritumiem vai
Papildus marķējums: P102-Sargāt no bērniem.
Atšķirības starp koka un plastmasas griešanas dēļiem
Koka un plastmasas griešanas dēļu higiēna
Pastāv viedoklis, ko aktīvi uztur ražotāji, ka koka griešanas dēļi salīdzinājumā ar plastmasas, stikla u.c. ir mazāk higiēniski. Tie rada labvēlīgus apstākļus baktēriju un mikrobu attīstībai. Daudzus gadsimtus un pat tūkstošgades cilvēki izmantoja koka griešanas dēļus. Vai tas ir skaidrojams tikai ar to, ka koksne ir izplatīta un viegli pieejama?
Nesen veiktie pētījumi pierādīja, ka tas tā nav. Koksne, pati pēc sevis ir higiēnisks materiāls un nav labvēlīga vide baktēriju dzīvei vai attīstībai, salīdzinājumā ar griešanas dēļiem izgatavotiem no citiem materiāliem.
Pētījumus veica Dānijas tehnoloģiju institūts, rezultātus pārbaudīja un apstiprināja vadošie Skandināvijas, Vācijas un Šveices institūti.
Pētījums sevī iekļāva:
• Materiāla, kas satur baktērijas uzklāšana uz dažādu koksnes sugu paraugiem (ozols, priede, Norvēģijas egle, osis, dižskābārdis), plastmasu un tēraudu.
• Tika izmantotas nekaitīgas baktērijas, kas kopumā līdzīgas tādām kā Salmonella, Camphylobacter un Listeria.
• Pēc noteiktiem laika periodiem izdzīvojušo baktēriju daudzums tika fiksēts.
Tika veikti sekojoši secinājumi:
1. Koksne ir nelabvēlīgāka vide baktēriju izdzīvošanai salīdzinājumā ar sintētiskiem materiāliem un tēraudu;
2. Koksne kopumā un īpaši sausa koksne nav labvēlīga baktēriju dzīves un attīstības vide.
Pētījuma rezultātu apkopojums:
Avots: http://www.kitchensource.com/cutting-boards/pdf/chopblockhygiene.pdf
Līdzīgu pētījumu veica zinātnieki no Wisconsin-Madison universitātes, kas saucās “Koka griešanas dēļi ir drošāki ēdiena pagatavošanai nekā plastikāta”.
Neskatoties uz valdošo uzskatu, baktērijas ātrāk iznīkst uz koksnes virsmas. Vairāku desmitgažu laikā pavāriem rekomendēja mājās un restorānos izmantot plastikāta, nevis koka griešanas dēļus ēdiena pagatavošanas laikā. Tika uzskatīts, ka bīstamas baktērijas, piemēram, Salmonella, iesūcas griešanas dēlī un tādā veidā var nonākt uz cietiem produktiem.
Divi mikrobiologi no minētās universitātes atklāja, ka koka griešanas dēlīši “nogalina” baktērijas, kas izdzīvo uz plastmasas dēlīšiem. Pētījuma mērķis bija bakteriālā piesārņojuma uz griešanas dēļiem izpēte, lai rastu dezinfekcijas līdzekli, kas padarītu koka griešanas dēli tikpat drošu kā plastmasas. Notika tieši pretējais!
Viņi pārbaudīja vairākus dēlīšus no dažādām koka sugām un četrus plastikāta veidus. Paraugi tika “inficēti” ar baktērijām Salmonella, Listeria un Enterohemorrhagic Escherichia coli. Rezultāti pārsteidza – koka dēlīši, bieži ar lielu pārsvaru, ir daudz higiēniskāki salīdzinājumā ar plastikāta dēlīšiem. Pēc trijām minūtēm no “inficēšanas” brīža 99.9 procenti baktēriju uz koka dēlīšiem izmira, tajā pašā laikā neviena baktērija pilnīgi neizmira uz plastikāta dēlīšiem. Pēc vienas nakts istabas temperatūrā baktēriju daudzums uz plastmasas dēlīšiem pat palielinājās.
Protams, tas nenozīmē, ka pēc vistas vai gaļas griešanas var uzreiz uz tā paša dēlīša griezt dārzeņus, bet kā norāda pētnieki “kokam ir priekšroka salīdzinājuma ar plastmasu, jo nenozīmīgas sanitārās kļūdas uz koka nav tik bīstamas, kā uz plastmasas”
Avots: http://www.kitchensource.com/kitchen-islands/pdf/woodvsplastic.pdf
